atkal viņš runā par mīlestību.
Es taču teicu, ka viņam bija
jāpiedzimst par meiteni.
(no filmas “nāvējošais malks fredim”)
Kādu laiciņu atpakaļ es atsaucos Agneses Gailes aicinājumam un publicēju savā mājas lapā lūgumu visiem, kuri to vēlas, atbildēt uz jautājumu "Kas ir mīlestība". Nezinu, protams, vai kāds to pamanīja, jo lūgums nāca vēlu un laika bija maz. Taču rezultāts, kurš, kā jau bija paredzēts, tika publicēts avīzes "NRA" pielikumā "Forums" ir brīnišķīgs. Un es nenoturējos... Spriediet paši.
 Atpakaļ

Īss saturs:


Kas ir mīlestība
Kā es iegādājos sev vīrieti
Ko domā vīrietis un ko domā sieviete

Kas ir mīlestība


1. Ieva Iltnere

Mīlestība ir kā tējas sēne, kuru tev uzdāvina. Teiksim, mēģenē. Un tad tev ar viņu visu laiku ir jāņemas. Jāaprūpē, jāmaina ūdens. Viņa var izaugt liela, bet var ari aiziet bojā. Trausla.

2. Helēna Heinrihsone

Mīlestība ir tad, kad viens cenšas otram vairāk izdarīt nekā sev.

3. Inese Boka

Mīlestība ir izmisums kritušā eņģeļa neizpratnes pilnajās acīs.

4. Diāna Ričika

Mīlestība ir jūtas (vērtības piešķiršana), kas atraisa cilvēkā labo gribu - vēlēšanos mīlestības objektam sniegt kādu subjektīvu labumu pārākajā pakāpē: uzti-cēšanos, piedošanu, līdzjūtību, aizsardzību, cieņu, bau-du, materiālu labumu utt., pretī saņemot emocionālu pārdzīvojumu.

5. Zaiga Zirdziņa-Pūķe

Mīlestība ir bioķīmisku procesu rezultātā paaugstinājies oksitocīna daudzums asinīs, kas izraisa rožainuma efektu.

6. Normunds Kozlovs

Mīlestība = totāla mobilizācija (all systems -go!)

7. Zaiga Gaile

Mīlestība ir Tas, kas ir uz ilgu laiku. Es skatos pa logu uz upi un domāju par to, kā mēs savienojamies caur ūdeni, mīļais.

8. Irbe Treile

Mīlestība ir elpa - biežāk saudzējoša, dažreiz asāka vai pat ar klepu. Tā tevi parauj, un tu lido līdzi. Pat tad, kad vairs neatceries, kam un kāpēc.

9. Didzis Caune

Mīlestība - tas, bez šaubām, ir trīs vienā: maize, vīns & pretējais dzimums; kaut ari var gadīties, ka pirmie divi elementi eksistencei kļūst neobligāti burtiski, toties pēdējais - nāves vērts, un tādējādi nav jābrīnās, kāpēc mūžīgas mīlestības spārnotie ir tikpat caurspīdīgi kā gaiss.

10. Pēteris Blūms

Arhitekts avangardists mīl savu harmoniju, restaurators - harmoniju ap sevi. Mīlestība vispār ir saprāta forma, ko sasniedz nemirstīgie un dievbijīgie. Pārējās mīlestības - neprāts bez robežām. Tā ir mūsu saprātam dotā iespēja būt garīgam. Lietvārds, kas atvasināts no ikdienā lietojama amerikāņu izteiciena ar aizmirstu izcelsmi.

11. Gints Freimanis

Mīlestība ir 80% darba.

12. Ieva Melgalve

Mīlestība ir starojums, zeltaina gaisma; un ikviena lieta ir mīlestības vārpstiņa, caur kuru šī gaisma plūst uz Dievišķo.

13. Anda Baklāne

Mīlestība ir dvēseles stāvokļi, kas gan ar savu esamību, gan neesamību nosaka, izraisa, determinē visus pārējos dvēseles stāvokļus.

14. Jānis Ziemeļnieks

Mīlestība ir brīvībā sakņota neizskaidrojama un intensīva beznosacījumu labvēlība vai arī kaut kas pavisam cits. Tagad tā.

15. Gatis Gailis

Mīlestība ir dalīšanās savos dārgumos pret paša gribu.

16. Pauls Bankovskis

Mīlestība nekad nebeidzas.

17. Ieva Bērziņa

Mīlestība ir stāvoklis, kad vārdos precīzi netveramo vēlmi - būt kopā sajūtu - atbalsta arī pragmatiski saprāta argumenti.

18. Gunta Ancāne

Milesttba ir dievu dāvana.

19. Ginta Garūta

Varbūt arī akvareli gribi? Vairākus?

20. Edvīns Raups

Baiss jautājums. Ja tu kaut kur esi un netiec ārā, nevari paskatīties no malas, tad to nevar viennozīmīgi definēt. Piemēram, ja tu esi nāvē. Laikam tāpēc cilvēce raksta par mīlestību jau tūkstošiem gadu - un nekādas vainas. Varētu arī teikt, ka mīlestība domāta, lai cilvēku DZIRDINĀTU. Kā kumeļu ar dzidru ūdeni. Un arī lai cilvēku darītu dzirdīgāku - arī tāpēc viņu dzirdina ar mīlestību. Apmēram tā.

21. Līga Andžāne

Mīlestība ir visas dvēseļu vētras.

22. Tatjana Žagare

Par mīlestību. Godīgi - esmu piespiedusi sevi aizmirst par tās eksistenci. Tas, ja runā par vīrieša un sievietes attiecībām, man viņa ir ar pasauli citās izpausmēs - ar bērniem un tā.

23. Anrijs Lembergs

Mīlestība ir spēle.

24. Inta Lase

Mīlestība ir savstarpējas sapratnes un nesavtīgas draudzības tīrākā un augstākā forma.

25. Gints Grūbe

Zandere reiz rakstīja, ka mīlēt ir klusēt, klausīt, klausīties. Vēl var pielikt - klupt, krist un kautrēties.

26. Agita Klauss

Mīlestība ir Dievs, un Dievs ir mīlestība. Ne reliģiski jēdzieni. Enerģija, kas vai nu ir, vai nav. Gaisma, acis. Brīvība, dvēsele.

27. Gundega Repše

Mīlestība ir Viss, bet tas, kas nav šis Viss, ir mīlestības trūkuma izpausme.

28. Ilmārs Šlāpins

Mīlestība ir pretrunīga un bieži vien apgrūtinoša spēja redzēt citos sevi, un vienlaicīgi - spēja redzēt sevī citus. Sarežģīti? Jā.
P. S. Šajā gadījumā vārds mīlestība tiek saprasts kā no darbības vārda atvasināts lietvārds - mīlēt -> mīlēšana. Ja jautājums bija par mīlestību kā substancionālu parādību, tad es nezinu, kas tas ir.

29. Kristaps Krustkalns

Mīlestība ir klusi un maigi dziedoša viesuļvētra tikko dzimušā mēness ziedā.

30. Jurģis Liepnieks

Mīlestība ir sajūta. Tāpat kā īstenība.

31. Andra Šulca

Kad ir manas labās dienas, es uzsmaidu naktsgaldiņā glabātam plombīra kociņam, uz kura mīlīgiem brūniem burtiņiem iegravēts ALL YOU NEED IS LOVE. Kad ir manas sliktās dienas, es atļauju caur šo vārdu raksturot vienīgi dievus un izjūtu mātišķas rūpes par katru, kurš sajūtas tiesīgs teikt mīlestība cilvēku starpā un vienlaikus justies patiess.

32. Andris Breže

Kāds cilvēks man teica (un es viņam piekritu), ka mīlestība ir garīga varmācība.

33. Toms Vēlands

Mīlestība - vienreizēja, nejauša [kolīzija: X] starp divu cilvēku [sajūtu pasaulēm: Telpa_A AND Telpa_B], kas ilgst [laikā: T], kas rada neatgriezeniskas [izmaiņas: Nl, N2, N3... Nz; Kl, K2, K3... Ky] katrā no cilvēkiem, nepakļaujas loģikas likumiem un analītiska prāta secinājumiem. [Izmaiņas: Nl, N2, N3... Nz; Kl, K2, K3... Ky] nav iespējams iepriekš paredzēt un pēcāk kontrolēt. Secinājums -laikā unikāla divu dažādu sajūtu telpu kolīzija ar neprognozējamām un nekontrolējamām sekām, kurām ir neaizstājama un nezaudējama vērtība.

34. Simona Orinska

mana dzīves līnija
aust tavā plaukstā
pa šo vertikāli
kaprači liek burtus/ burtliči cērt kapus
sasien mani mezglos
es gribu sadurties ar ērkšķu plakanajām mugurām/
es spēju sajust smilšu drebēšanu pilošo balsu mežos
pelēki rozā debesīs/ pelašķu tēja/ sildāmas vātis

35. Marts Pujāts

Mīlestība ir latents princips, kas, apstākļiem sakrītot, zaigo kā spuldze pie principu debesīm.

36. Ieva Rupenheite

Mīlestība ir gadalaiki, iespējams, Vivaldi.

37. Andra Neiburga

Mīlestība ir prieks paDOTies, atDOTies, DOT un pieDOT.

38. Anna Heinrihsone

Iemīlējies cilvēks ir kā intuīcijas radars. Viņš izstaro domas, kuras otrs cilvēks uztver. Viņš ir spējīgs uzminēt, kad tas otrs zvanīs, sajust, pa kuru ielu tas ies, un tad izvēlēties to pašu ceļu. Bet ir grūti formulēt šo sajūtu, ja tā tevi nav pārņēmusi dotajā brīdī. Tā aizmirstas.

39. Mārtiņš Gailis

Mīlestība ir tieksmju un vēlēšanos rezonanse.

40. Dina Vjatere

Mīlestība ir bezgalīgs prieks dzīvot.

41. Liene Griezīte

Mīlestība ir smalks pavediens, kas saista visas pasaules lietas un parādības. Tā ļauj raisīties mūsu manām un just visā iespējamā daudzveidībā. Mīlestība atbrīvo un vienlaikus ari stiprina mūsu ķermeņa ciešo piesaisti zemei. Viss, kas mūs neceļ, nav mīlestība, bet tas, kas stāv līdzās un pārbauda mūs.

42. Alfrēds Lappuķe

Varētu parafrāzēt Jāņa evaņģēlija 21. nodaļas 25. pantu: «Bet ir vēl daudz citu lietu, ko Jēzus ir darījis. Ja visas tās pēc kārtas aprakstītu, tad man šķiet, visa pasaule nevarētu uzņemt sarakstītās grāmatas.»

43. Aija Miškine

Mīlestība ir spēja ļaut otram būt vairāk par pašu.

44. Aija van Hofa

Mīlestība ir iespēja neiestrēgt sevī.

45. Liāna Langa

Mīlestība ir nejēdzīga un fantastiska iedoma, kas rada enerģiju.

46. Aija Zariņa

Cilvēks pagaidām nav aktivizējis savas iespējas mīlestībā pret tēlu, mīlestībā pret tuvāko.

47. Jānis Sauka

Mīlestība ir daļa no sajūtu straumes, kura nemana laiku un nejūt pašu straumi.

48. Tālis Tisenkopfs

Mīlestība ir sevis vērtēšana par visu augstāk pasaulē un dziļas šaubas par to.

49. Inga Ābele

Es nevaru pateikt, es nevaru pateikt...

50. Ivars Smiftens

Domāju visu mūžu un cīnos ar šo problēmu. Tā ir divu cilvēku savstarpēja cieņa un uzticēšanas, sapratne un harmonisks sekss.

51. Mirdza Restbergs-Zalts

Mīlestība visaptverošā nozīmē ir cilvēka dzīves satura devēja un nebeidzamas alkas to sasniegt.

52. Vilnis Kundrāts

Mīlestība ceļ un piepilda vai gremdē un iztukšo dzīvi. Tie, kuri uzskata, ka mīlestība ir uz ilgu laiku, ir reālisti, bet tie, kas uzskata, ka tā ir mūžīga, ir emocionāli fantasti.

53. Ausma Skujiņa

Mīlestība ir gaisma.

54. Iveta Cibule

Mīlestība ir gals un sākums.

55. Elēna Silāja

Atbrīvošanās. Saprašanās. Aizmiršanās. Pacelšanās.

56. Līga Purmale

Bezcerīgi. To es nevaru pateikt.

57. Elita Franciska Cimare

Mīlestība ir Dieva dāvana.

58. Jānis Indāns

Teksts, kas ir iekalts uz kāda rakstnieka kapakmens, kas stāv Vidusjūras krastā: «Es beidzot sapratu, ko nozīmē izredzētība - tās ir tiesības mīlēt bez mēra.» Mīlēt - tas nozīmē dzīvot. Nevis eksistēt, bet DZĪVOT. Tā ir hipermirklīga sajūta trešdienas novakarē, braucot ar trolejbusu pāri gaisa tiltam, kad paveras tā industriālā ainava, ko glāsta rietošie saules stari. It's all full of love.

59. Evija Gruzna

Mīlestība (nosvītrots). Pašai laikam vairāk padodas prakse nekā teorija. Attiecināts uz mani, šis jautājums kļūst draudošs un graujošs.

60. Anda Buševica

Katra dvaša, kukurznis un stāds ir kādas mīlestības auglis. Lai Dievs sarga biezādainos, kas elpo tukšu gaisu.

61. Inna Muļukova

Mīlestība ir ticība un cerība.

62. Kaspars Goba

Mīlestība ir telpa starp nepārvaramu kaisli un dziļu cieņu.

63. Eduards Pāvuls

Mīlestība ir pienākums.

64. Elizabete Gulbe

Mīlestība manās sajūtās rada, tā nav spējīga nojaukt. Mīlestība stāv līdzās priekam un gandarījiumam, kur ir mīlestība, tur nav vietas ciešanām un sāpērm. Mīlestība ir saņemšana dodot, bezgalīgi daudz dodot. Mīlot ir atvērti jebkādi apvāršņi un viss ir iespējams. Izdzīvojot katru dienu ar mīlestību cilvēks spēj sasniegt visu, ko vien iespēj vēlēties.

65. Augusts Sukuts

Piedzīvojums. Pārdzīvojums. Pārbaudījums.

66. Ieviņa Liepiņa

Uzticamība, maigums, sirdsgudrība - izšķirošās lietas, kuru kopums veido manu personīgo priekšstatu par MĪLESTĪBU. Bet vispār... Vārdi mīl visu banalizēt. «Tas īsti nemīl, kas spēj gudri runāt par mīlestību,» saka Petrarka kādā no saviem sonetiem, un viņam ir pilnīga taisnība. Labāk savas jūtas apliecināt darbos, vai ne?

67. Aivars Eipurs

Mīlestība atšķirībā no iemīlēšanās ir ilgstoša, aiz-kustinoša iejušanās otrā būtnē, nepazaudējot pašam sevi.

68. Ligita Skujiņa

Šoruden man mīlestība ir gaisma. Mirdzums, kas apņem visu, kam pieskaras. Acis, domas, rokas un sirds. Smaids, siltums - ar bezgalības zīmi. Dieva dāvana. Putniņš, kam nedrīkst ļaut nosalt.

69. Marlēna Burkovska

Mīlestība ir sidraba lietus, kas aplaimo un veldzē tikai tās sirdis, kuras gatavojas ziedēt un spēj dalīties savā skaistumā.

70.Valdis Pūķis

Uuuzvelc mani kalnā kā pulksteni
vakarā kreklu mugurā gredzenu pirkstā
atpin pirkstus piesprādzē rokas pārējo darīšu pats
Uuuzvilkšu kājas piesiešu kurpes un
iešu pie tevis kā tāds tu esi no manis uz
dienvidziemeļiem tas ir attālums
mazs
71. Kristaps Andersons

Nemīlošais mīlestību neizjutīs, lai cik vārdos uz šo jautājumu neatbildētu, bet iemīlējies vislabāk atbildēs bez vārdiem. Mīlošais rūpēsies par savu mīlestību katru dienu; jo retāk viņš to darīs, jo līdzīgāks kļūs tam, kurš mīlestību neizjūt.

72. Ingmārs Pūķis

Mīlestība ir liela, silta, iracionāla kustība no iekšienes uz sevi, citu vai Neko, kas, nepārtraukti pašpapildinoties, attaisno lielāko daļu Notikumu pa ceļam un piešķir jēgu Notiekošajam. Svarīgi ir nepatraucēt. Un kopā ar Kādu, kas arī kustas, to var vareni un eksponenciāli paātrināt.

73. Māris Salējs

Mīlestība ir kodolreakcija, par kuras vadāmību es šaubos.

74. Laura Tabūna

Kad es ieskatos Tavās acīs, es redzu visu, kā man pietrūcis, visu, kas man vajadzīgs, visu, ko cilvēks grib vairāk nekā to vispār iespējams jelkad iegūt. Pienāk tādi brīži, kad šīs alkas kļūst par dzīves pamatu un saturu, elpu, uguni un dzīves brīnumu. Tik skaidri to iespējams apjaust varbūt tikai dažas minūtes vai sekundes, bet šajos brīžos dzīve sastingst un pasaule negriežas. Tā pārdzimst. Vai varbūt beidzot piedzimst. Mīlestība ir tas, ko nekad nevar piepildīt. Nekad. Tāpēc tā nekad nebeidzas.

75. Gatis Rozenfelds

Esmu ievērojis, ka mēs ikdienā šo vārdu lietojam ļoti daudzās savstarpēji visai pretrunīgās nozīmēs. Es vēlos attiecināt šo vārdu uz to dzīves mirkli, kad mana jutekliskā uztvere ir maksimāli sakāpināta un es, šķiet, izdzīvoju dzīvi visā tās pilnībā. Šai mirklī es spēju atsacīties, spēju pieņemt, uztvert, saprast. Es tad dzīvoju. Tas nav iespējams bez jūtām pret otru.

76. Jana Vērdiņa

Man nav svarīgi, kas tas ir. Es nezinu, kāpēc šāds vārds, bet tas ietekmē sajūtas. Drīzāk domāju par to, ko tādu būtisku izsaka vārdi vai kas raisa bailes būt banālai, melot.

77. Frančeska Kirke

Mīlestību gribas salīdzināt ar amerikāņu kalniņiem - bailīga vērošana no malas, kas mijas ar skaudību par uzdrošināšanos, izšķiršanās iekāpt, galvu reibinoša, bailīga un aizrautīga ļaušanās pacelties, tad kritiens, kur sajūsma mijas ar izbīli, tad vēl un vēl, līdz līkne augšup lejup apstājas un tu izkāp drebošām kājām, lai atrastos horizontālā plaknē, viss beidzies, tu nezini, vai nožēlot vai atviegloti uzelpot, vai iekāpt vēlreiz... Tā pati ģeometriskā figūra...

78. Lolita Pavāre

Šai dzīves posmā man ir sajūta, ka mīlestība ir ļoti negodīga. Un aizvainojoši mierinoša šķiet apziņa, ka: a) mīlestība ir sociālas jūtas, b) tai ir daudzas un dažādas izpausmes, c) tā ir tikai situācijas nosacītu bioķīmisku reakciju un divu cilvēku uzvedības modeļu summāra iedarbība uz atbilstošiem smadzeņu centriem.

79. Ieva Kalniņa

«Mīlestība mēdz būt dažādu veidu. Vienu var aizķert tikai ar dakšiņu, citu ēd ar rokām kā austeri, citu vajag griezt ar nazi, lai tevi nenosmacē, bet mēdz būt arī tik šķidra, ka bez karotes neiztikt. Bet ir arī tāda kā ābols, ko apēda Ādams.» Liekas bezgala precīzs šis Milorada Paviča mīlestības un ēdiena salīdzinājums, jo tur tas dziļākais kods - garšas diapazona plašums un atziņa, ka bez tās vienkārši nevar. Bet subjektīvi personisku sajūtu ziņā mīlestība man saistās ar vēlmi starp pasauli un vienu cilvēku izvēlēties pēdējo.

80. Evelīna Melnbārzde

Mīlestība ir labākais, kas var ar jebkuru no mums notikt.

81. Līga Muceniece

Sarkanie putni izpleš savus spārnus... pa loga rūti sit asara. TU smaidi.

82. Ieva Rubeze

Ja mēs iedomājamies dzīvi kā šokolādes konfekti, tad mīlestība ir pildījums. Savādāk dzīve ir tukša.

83. Džemma Skulme

Mīlestībā atveras un sirds pārplūst - un tu jūti Dieva klātesamību.

84. Inna Davidova

Mīlestība ir pati dzīve. Tā ir dzīves serde, kodols, pamats un iemetnis.

85. Māris Krūmiņš

«Netaisnība!» domā tie, kuriem tās nav. "Jā, netaisnība!" domā tie, kuriem tās vairs nav. «Hmm... tā varētu būt...» domā tie, kuriem tā šobrīd ir.

86. Elita Baklāne

Mīlestība ir tas, kas piedod jebkam nozīmīgumu.

87. Silvija Radzobe

Droši vien kādā citā dzīves brīdī es teiktu savādāk, bet šodien man mīlestība nozīmē rūpes par otru cilvēku.

88. Maija Putniņa

Mīlestība ir vārdos grūti analizējamas jūtas. Viss, ko par to var pateikt, ir tikai daļēji, aptuveni... Man tā ir sevis atrašana otrā cilvēkā. Viss, kas ir svarīgs un nozīmīgs, saistās ar viņu un arī viss, kas ar mani notiek, kļūst citāds - īpašs viņa dēļ. Tā dod jaunu jēgu manai esamībai.

89. Modris Matisāns

Arī es nezinu, kas tā ir. Nav arī svarīgi, kas tā ir. Svarīgi ir par šo visu prātot. Mīlestība - tā ir DOMA.

90. Ansis Auziņš

Mīlestība - eksistences Centrālā Aparāta radīta sajūtu kopa. Sapratne par šo kopu līdzīga kā sapratne par garšu. Iedomājieties svaigu lauku pienu - nedaudz silts, saldens, mazliet līp pie mēles un pēc norīšanas atstāj neskaidru pēcgaršu mēles dziļumā; cik daudz sajūtu, ko slēpt vārdā garša. Mīlestība - analogu sajūtu kopa. Daudz interesantāk - kāpēc tās rodas? Manuprāt, no cilvēku iedomām par savu spēju robežām, vājuma, spējas pierast. Cilvēka dabā, kā jau dabas būtnei, nav pašdestrukcijas: jums jāizvēlas starp komfortu un diskomfortu, ko jūs izvēlēsities? Jautājums, cik tas ir nepieciešams un cik mēs tā esam baudījuši, lai gribētos pie tā atgriezties.

91. Gita Līgure

Mīlestība ir pārliecība, ka otrs cilvēks tev vienmēr būs vajadzīgs.

92. Vilnis Kalnaellis

Mīlestība ir spēja ziedot sevi citam. Kā sajūta - atraušanās no zemes. Kaut kas vairāk nekā draudzība.

93. Monika Zariņa

Kas ir mīlestība?
Mīlestība ir iebrist sniegā,
Kad mēness un zvaigznes
Atmirgo tajā.
Un ienirt meža klusumā,
Jo mīlestība tur atbalsojas.
Kas ir mīlestība?
Mazs kucēns tev acīs skatās,
Un luncina asti:
«Ņem mani - mīli mani!»

94. Ilva Skulte

Mīlestība ir laika apstāšanās mirklī pirms sevis pazaudēšanas.

95. Reinis Rubenis

Nu, lai Dievs dod man to izprast: «Mīlestība ir lēnprātīga, mīlestība ir laipna, tā neskauž, mīlestība nelielās, tā nav uzpūtīga. Tā neizturas piedauzīgi, tā nemeklē savu labumu, tā neskaistās, tā nepiemin ļaunu. Tā nepriecājas par netaisnību, bet priecājas par patiesību. Tā atklāj visu, tā tic visu, tā cer visu, tā panes visu...» IKor. 13:4-7. Man liekas, ka viss, kas jebkad ir uzrakstīts, uzfilmēts, sacerēts, atainots, daļēji runā vai komunicē par vai ar mīlestību vai - tieši pretēji - par vai ar nemīlestību, tāpēc domājams, ka to var aprakstīt/atainot un par to var domāt bezgalīgi, bezgalīgās izpausmēs.

96. Ginta Vēja

Pēc 24 gara veselībai bīstamām stundām, sevī vīlusies un nožēlas pilna par to, ka nespēju attaisnot uz mani liktās cerības, atzīstos, ka man nav Atbildes. Viss, ko šobrīd varu piedāvāt, ir definīcija, saskaņā ar kuru mīlestība ir Rietumu kultūrā sociāli akceptēta homo sapiens ārprāta forma, un kas, kā jau jebkura definīcija, ir nepiedodami nepilnīga un tādēļ - nepatiesa. [Piebilde pēc diennakts.] Šorīt smēķējot pie atvērta loga, man ienāca prātā, ka mīlošais ir koks, kuram saknes sazaļo. Pat rudenī.

97. Reinis Norkārkls

Mīlestība ir dvēseles slāpes pēc savas īstenās šodienas, pašai esot mūžīgās vakardienas sprostā.

98. Jānis Šterns

Eksperiments
...tajā brīdī Dievs man metās pakaļ. Šļirce viņa rokās zibsnīt zibsnīja, atskatoties man žilba acis. Kājām pinoties, es centos iegūt vēl dažus desmitus metru. Tur, uz priekšu, pavisam netālu - tur jau bija brīvība. Kraujas mala, nāve - viss likās labāks par Dieva gatavoto likteni. Bet Kungs tuvojās. Es biju jau sasniedzis sevis kāroto, jau atspēros no zemes lēcienā, kad aiz apkakles mani sagrāba Viņa spēcīgā roka. Bezspēka dusmās es kliedzu, kodu un skrāpējos, bet viss velti. Dievs ar vienu roku piespieda mani cieši pie zemes, bet ar otru, brīvo, paņēma kušķīti vates un pamērcēja to spirtā, iepriekš nolicis šļirci sev pa tvērienam, tieši manu acu priekšā. Kā hipnotizēts es vēroju savu Likteni. Dievs ar spirtu notīrīja man augšdelmu, tad paņēma šļirci un injicēja man Savu jauno eksperimentālo preparātu -Mīlestību. Saļimušu Viņš mani pacēla un nevērīgi iemeta atpakaļ kastē pie pārējiem dzīvnieciņiem...

99. Kārlis Vērpe

Mīlestība vārdiem nepakļaujas. Jo tie jau ir tikai vārdi, bet Viņa - Mīlestība. (Šķiet, dažkārt Mīlestība pakļauj sev vārdus, droši vien tajos mirkļos par Viņu var uzzināt ko vairāk...)

100. Krista Burāne

Mīlestība ir cilvēka neveiksmīgs mēģinājums pie-rādīt tēzi «cilvēks nav vientulībā eksistējoša būtne». Vai arī veiksmīgs. Vai neveiksmīgs. Vai veiksmīgs. Būs jāpaskatās kādā grāmatā, kā tad ir patiesībā.

101. Jānis Vaisla

Mīlestība ir pozitīva seksuālā projekcija pretējā dzimuma cilvēkā.

102. Viesturs Meinerts

Mīlestība beidzas ar nepatikšanām.

103. Jānis Palma

Mīlestība ir kāršu spēle, kurā viens vinnē, bet otrs - zaudē... Šādu frāzi es izlasīju vienā anketā, kas vidusskolas laikā bija diezgan populāras. Un, Ak, Dievs, tā ir taisnība! Vismaz attiecībā uz mani. Es nerunāju par citiem, kuriem mīlestība ir kā sārts un smaržīgs rožu dārzs, kurā rozes ir bez ērkšķiem un mūžam ziedošas. Es runāju un rakstu par sevi, jo liekas, ka šis jautājums ir uzdots man. Un man uz to ir jāatbild, lai visa pasaule lasa, redz un dzird, ka es esmu šis spēlētājs, kas zaudē... Vienmēr. Ieguldīdams šajā spēlē milzumdaudz enerģijas, neko neesmu saņēmis pretim, nekad neesmu sajutis uzvaras vai vienlīdzības garšu. Zaudētājs esmu es. Un tā ir mana atbilde.

104. Andra Vēlande

Mīlestība ir kā vējš:
Strauja un spēcīga,
Lēna un maiga,
Uzpūš brāzmās...
Un atkal norimst.

Mīlestība ir kā uguns:
Karsta un kvēla,
Gaiša un silta,
Bīstama un dārga,
Tā lolojama...

105. Māris Gailis

Mīlestība ir Arhimēda meklētais atbalsta punkts.

106. Maija Kadiķe

Saule kā pienene
pusnakts vīzija
manā pasaulē
tavas pļavas

107. Ingrīda Zemzare

Esmu pārliecināta, ka mīlestība ir cilvēka dabiskais dvēseles stāvoklis.Tā ir vārdā nepasakāma, jo pati ir Vārds. Radošais pirmcēlonis esībai.

108. Anna Akmentiņa

Mīlestība ir skatīties uz kādu ēdam, slimojam, izgāžamies, naktī guļam vaļā muti, tīrām zobus, nemākulīgi dejojam. Skatīties visā nepilnīgajā un katras nepilnības dēļ izjust arvien dziļāku maigumu.

109. Aija Eipure

Mīlestība. Puteklis, vakaros aizķēries mīļotā nabas krokā. Kas gan cits?

110. Laura Lagzdiņa

Vispār es nezinu, kas ir mīlestība. Šobrīd, piemēram, esmu gatava uzspridzināt cilvēku, kuru patiesībā mīlu. Un vienlaicīgi uzspridzināt visas zvaigznes, ja tās viņam traucēs gulēt.

111. Margarita Lukjanska

Mīlēt nozīmē - vienā mirklī celties septītajās debesīs un otrā mirklī krist lejā un sāpīgi sasisties pret cieto zemi, taču tik un tā sāpes un brūces nevar un nevarēs apturēt no kārdinājuma atkal mēģināt celties debesīs, kaut arī pilnīgi droši zini, ka vari nokrist atkal, varbūt pat daudzreiz sāpīgāk. Taču visu atsver celšanās mirklis - tā ir eiforija, kad vairs neko citu nevajag- tikai tavu otro pusīti, kura noteikti tevi jau gaida tur - augšā! Un cilvēki ceļas un krīt atkal un atkal līdz bezgalībai...

112. Mārtiņš Zviedris

Intelektuāls hedonisms ar klīniski konstatējamām smagām blakusparādībām un nopietnām sekām uz visu atlikušo mūžu. Par mīlestību to dēvē, piesaucot un pavadot. Tā vairumā gadījumu mēdz rīkoties ar visiem emocionāli ietilpīgiem vārdiem - no mīļvārdiem līdz lamuvārdiem -, kurus lieto, kad jūties to pilnās nozīmes smaguma tieši neapdraudēts.

113. Lauris Liepa

Mīlestība ir viens liels paradokss - tā ir vispārīgākā smeldze, vislielākā sāpe un vienlaikus - visgaršīgākā bauda. Un tas viss labi apzīmē šīs parādības īslaicīgumu. Atceries to vīru, kurš pameta savu amatu, savu dzīvi un aizgāja ar prostitūtu. Tas ir pārāk neracionāli, lai to mēģinātu aprakstīt.

114. Gundega Vaska

Mīlestība ir malduguns, kuru nevar satvert un tad rūpīgi izķidāt. Līdz ko tai tuvojies ar saspicētu prātu, šķietami sagūstītais izčākst cakainās banalitātēs.

115. Maija Pohodņeva

Tā ir brīvība. Tava un mana izvēles brīvība. Brīvība nenozīmē abiem būt piesietiem ar zelta ķēdītēm pie vienas porcelāna putras bļodiņas. Mīlestība ir brīvība, kas rodas, kad ar parastām alumīnija krūzītēm ķer varavīksnes lietus lāses. Krāsainais mirdzums ir jāatdod atpakaļ debesīm, jo lietišķi sataupīta burvība pazūd. Tāpat kā nomirst tikai sev paturēta mīlestība. Mīlestība ir tas, kas liek mums atlaist otru cilvēku, dod viņam brīvību. Un dodot brīvību, atvadīties no viņa uz visiem laikiem.

116. Sandra Krastiņa

Spēks, ar ko izkļūt no cilvēkam lemtās vientulības, ir mīlestība.

117. Dace Miškine

Mīlestība ir simpatētiska buķete, kurai piemīt tieksme uz pasaules romantizēšanu. Mīlestība ir dzīvības pilnība - tai, kā augam līdzīgi attīstoties, ir nepieciešama nemainīga augsne, no kuras baroties, lai spētu uzplaukt krāšņiem ziediem un dot pilnvērtīgus augļus.

118. Medusbite Organza

Mīlestība ir savāda viela, kura pārklāj mīlošo cilvēku prātus, ķermeņus un liek tiem tiekties vienam pēc otra. Visur viņi saskata, dzird, jūt mīļoto. Pat tad, ja viņi nebūtu blakus, katrs tiktu ieslodzīts aukstā vīna pagrabā, viņi justu viens otra tuvumu, skatienu, elpu, glāstus, vārdus... Domas par mīļoto reibinātu prātu un radītu kaisli pat simtiem jūdžu attālumā.

119. Aigars Grauba

Mīlestība ir radījusi, piemēram, ABBAs mūziku.

120. Uldis Tīrons

Pieņemu, ka tas ir sava veida nelikumīgs pievilkšanās spēks.

121. Inga Šteimane

Mīlestība ir burvīga brīvība, kas plaukst vienīgi cilvēciskā kodola transcendentālajā būtībā. Bet lai šo brīvību baudītu, katru dienu jārūpējas par nesējvielas kvalitāti - par sociālo un kulturālo ķermeni jeb vienkārši ļoti daudz un parasti jāstrādā, lai kodola enerģija savās brīvības alkās nesaplosa ķermeni sīkās driskās. Lai brīvībai ir viela, ko piesātināt, jo to es baudu.

122. Agnese Gaile

Mīlestība ir ekstrēmas tuvības brīdis attiecībās ar savu patību.

123. Helēna Demakova

Vaicājums par mīlestību avīzes publiskajā telpā ir nožēlojams tirgzinības paņēmiens, kurš nerēķinās ar to, ka aiz mīlestības uz cilvēku un uz savu dzimteni tiek atdotas arī dzīvības.

Par un ap mīlestību

Atrunas.
  1. Es vairs neatceros no kurienes pie manis ir nokļuva šie faili. Abi, liekas, no FidoNet tīkla. Vienīgais kas otrajā kaut kādā mērā liecināja par tā izcelsmi, ir fragments: “šo brīnišķīgo tekstu man atsūtīja Christian Thomas angļu valodā. Nācās iztulkot…”
  2. Kā jūs saprotiet, tad tas jau vienreiz ir tulkots. Tagad es to tulkoju vēlreiz – no krievu valodas. Un tā kā manas tulka spējas ir visai apšaubāmas, tad stipri nesodiet. Taču teksti man likās jauki un tā nu ņemiet tos tādus, kādi nu sanāca.

Atklājumi.

Sievietes stāsts: “Kā es iegādājos sev vīrieti”

Pirmo reizi mūžā. Visām manām draudzenēm viņi jau bija. Tikai es kaut kā iztiku. Nē, protams, pazīstami vīrieši man dažādos laikos bija, taču tie visi eksistēja ārpus mana dzīvokļa un parādījās tajā tikai epizodiski. Bet tad kādreiz…
No rīta, apmeklējot tualeti, es pamanīju, ka tualetes poda vāks ir pacelts. Tā sākās jauna ēra manā dzīvē. Mājās apmeties vīrietis. Kaut arī sākumā es domāju, ka viņš neiedzīvosies: viņi taču ir kaprīzi…
Pirmkārt, viņš paziņoja, ka ja jau mēs esam nolēmuši dzīvot kopā, tad lietot prezervatīvu ir vienkārši nehumāni. Tiesa neprecizējot – attiecībā pret ko. Iezīmējās varianti. Mīļoto, liekas, interesēja tikai viņš pats. Mani tas neapmierināja. Es apvainoju viņu egoismā un bezrūpībā. Viņš man ieteica iegādāties vibratoru. Es viņam atgādināju, ka dzīvojam AIDS laikmetā. Viņš teica, ka neesot Tāds. Es pagrozīju pirkstu pie deniņiem. Viņš sabāza koferī savas kaklsaites. Es šķībi pasmaidīju. Viņš aizcirta durvis. Es pārkrāsoju matus. Viņš atslēdza ar savu atslēgu.
- Knapi paspēju līdz aptiekas slēgšanai. Lūk, - viņš sniedza man mazu paciņu.
- Vai tad tu biji ruda?
Un tā: mēs sākām dzīvot kopā. Vakarā atgriežoties mājās es jau vairs nesabijos no tā, ka logos deg gaisma. Un neteicu telefona klausulē: “Jūs ne turp piezvanījāt”, ja kāds izrunāja viņa vārdu. Papildus visam pārējam, mans spilvens smaržoja pēc viņa odekolona. Mīļotais naktīs krāca, vilka segu uz savu pusi – un sega krita uz grīdas. Ne sev, ne citiem. Viņš tualetē lasīja “Mariņinu” un sauca pa spraugu: “papīru!”
- “Izplēs pirmo lapaspusi. Un lai es to draņķi mājās neredzētu!”
Viesos viņš citēja Kantu. Katru dienu kāpa manam mincim uz astes, taisnojoties, ka netīšām. Mācīja mani orientēties pēc zvaigznēm. Un nez kāpēc uzdāvināja man piepūšamo gumijas laivu.
Viņš modināja mani naktīs ar skūpstiem, nošķaidīja vannas istabā spoguli ar zobupastu un ziemā dāvināja zemenes.
Īsāk sakot bija neatvairāms.
Manā mājā parādījās mūzikas centrs un hanteles. Mūzika skanēja no rīta līdz vakaram. Hanteles gulēja zem gultas bezdarbībā. Sūcot paklāju, man katru reizi tās nācās pārstumdīt no viena kakta uz citu. Viesi vienmēr aiz tām klupa un krita. Kaimiņiene teica, ka tie dzelži maitā viesistabas estētisko izskatu. Neizturējusi, es piedāvāju tās aizvākt uz pieliekamo. Mīļotais iedegās niknumā un atgādināja, ka vesels gars mājo tikai veselā miesā. Un izrādījās, ka viņš jau ir noskatījis svaru stieni sporta preču veikalā. “Muskuļi ir jātrennē”, viņš teica. Toties man tagad vienmēr pa ķērienam bija skūšanās putas. Un galvenais es pilntiesīgi varēju piedalīties draudzeņu sarunā: “Bet manējais vakar”:
  1. līdz rītam spēlēja kompjūterspēles,
  2. visu dienu nogulēja zem mašīnas
  3. apēda nedēļas kotlešu krājumus
  4. sasita tasīti un apmainīja izdegušu lampiņu
  5. atkal smēķēja tualetē
  6. teica, ka seriāli notrulina
  7. visu vakaru skatījās boksu
  8. noslēpa manu telefonu grāmatiņu
  9. draņķis un asinssūcējs

Īsāk sakot, kopdzīve ar vīrieti atnesa man kaudzi atklājumu. Patīkamus un ne pārāk.

Pirmais atklājums: viņš ir.

Otrais atklājums: viņš vienmēr grib ēst!

Kafija un mandarīns brokastīs viņu neapmierināja. Mājās parādījās manis neieredzēti produkti: sviests, speķis, cukurs, šņabis, makaroni. Majonēzes reitings uzlēca līdz debesīm. Sieviešu žurnālos es sāku pievērst uzmanību kulinārijas receptēm. Bet mūžīgais jautājams “Ko pagatavot vakariņās?” mani satrieca vairāk par “būt vai nebūt”. Es no niknuma kvēloju. Es bez pārtraukuma kaut ko cepu, vārīju, rīvēju un garšoju. Es pieņēmos svarā par 3 kilogramiem. Mīļotais vienmēr bija gatavs kaut ko apēst. Kad viņš ar frāzi: ”vai mums ir kas garšīgs?” skatījās ledusskapī 10 minūtes pēc pusdienām, man viņam gribējās iespert. Un aizcirst durvis. Es sapņoju, lai veikalu plauktos parādītos produkti ar uzrakstu: “vīriešu ēdiens. 10kg” Nopirki un diena brīva.

Trešais atklājums: viņš slēpa zeķes.

Ceru, ka ne no manis. Nē, nu tas, ka viņš tās valkāja, protams, man nebija noslēpums. Manu acu priekšā viņš nelietoja autus un nestaigāja basām kājām. Viņš izmantoja pēdējos civilizācijas sasniegumus tekstilrūpniecībā, bet… atnākot no darba viņš pirmām kārtām atrada klusāku vietiņu un tur, kā tāds kāmītis, pirms tam satinis mazā kamolītī, paslēpa zeķes. Un nekāda iespaidošana nelīdzēja lai šie “pierādījumi” tiktu nogādāti vismaz līdz vannasistabai. Ar maniakālu stūrgalvību mans mīļais glabāja zeķes zem dīvāna, zem krēsla un, liekas, bija gatavs noplēst grīdas līstes, lai tikai tur varētu noglabāt savus dārgumus.

Ceturtais atklājums: viņš rakstīja testamentu katru reizi, kad viņam sāpēja zobs vai sākās iesnas.

Viņš stenēja, uhināja un īdēja kā ievainots bizonis. Pēc vārda “poliklīnika” izdzirdēšanās viņam sākās smakšanas lēkmes un viņš klauvēja pie manas žēlsirdības, lūdzot viņu piebeigt lai tikai izbēgtu necilvēciskām mokām.
Turot mani pie rokas, viņš cēlsirdīgi deva padomu pirms pārdošanas pārkrāsot veco Opeli. Un kā jau īsts vīrietis, aizturot raudas pirms nāves, šķīrās no sev sirdij tik mīļām lietām: mūzikas diskiem, mobilā telefona un avīzes “Sports”.

Piektais atklājums: viņš prata klusēt.

Viņš spēja veselu vakaru nosēdēt blenžot televizora ekrānā un neizdvest ne vārda. Ja viņam dotu vaļu – viņš, cilvēks, kurš zināja divas valodas un kuram bija augstākā izglītība, iegrožotu saziņu ar mani trīs frāzēs.
  1. “labrīt, dārgā”,
  2. “kas mums ir vakariņās mīļā”,
  3. “nāc pie manis…”

Taisnības labad gan jāpiezīmē, ka viņa sarunas ar māti un saviem paziņām arī neizcēlās ar īpašu daiļrunību. Bet viņa attiecības ar labāko draugu balstījās uz kopīgu futbola spēļu skatīšanos un iespaidīgu komentāru birdināšanas: - piespēli, padod piespēli es teicu, - nu mēsluvabole, - Andri, padod alu…

Sestais atklājums: spējot dienām klusēt, viņš necieta klusumu.

Šo paradoksu es tā arī nespēju saprast. Nepietiek ar to, ka muzikālajam centram viņš pieskārās biežāk kā man, viņš nekad neatrāvās no televizora, pārslēdzot kanālus gaismas ātrumā. No sākuma līdz beigām mans mīļais skatījās tikai ziņas un sporta pārraides. Visu pārējo laiku viņš spaidīja pulti. Bildītes uz ekrāna zibsnīja kā mežonīgā kaleidoskopā. Man no tā reiba galva. Un, nedod dievs nejauši nostāties uz līnijas starp viņu un televizoru. Momentā sekoja ass, diplomātisks demaršs: “paej nost no ekrāna”.

Septītais atklājums: viņš greizsirdīgi sargāja savu teritoriju.

Viņa īpašumā skaitījās:
  1. vieta pie galda,
  2. mīļākais krēsls
pat viesi nedrīkstēja sēdēt uz viņa ķeblīša virtuvē. Un nabaga kaķis kā lode izlidoja no mīkstā krēsla tikai izdzirdot pazīstamos, smagos soļus.
Es robežas nepārkāpu. Sievišķīgā intuīcija man teica priekšā, ka labāk netīkot uz vīrieša troni, viņa svēto krūzīti un majestātiskajām čībām. Turpretī var paslēpt nīstās hanteles, vai pat nodot tās metāllūžņos – mans dārgais sportists vērtīgo mantu zudumu diez vai pamanītu.

Astotais atklājums: uzraudzība un kontrole.

ar draudzeni; mans brālis; frizētavā; tu uzdāvināji

Devītais atklājums: es vairs nevarēju stundām gulēt aromātiskajās vannās.

Mans deviņdesmitkilogramīgais zaķītis par katru cenu centās iekļūt telpā. Te viņam steidzami bija nepieciešama zobu suka. Te asa vajadzība apskatīt jau divus mēnešus pilošo krānu. Te interesēja vai viņš ievietosies vienā vannā kopā ar mani un cik daudz ūdens izspiedīs Arhimēda likums. Te viņam pēkšņi bija kļuvis skumīgi vienam un viņš dīdijās gar durvīm klauvējot pie manas sirdsapziņas: “es ciešu no saskarsmes trūkuma”. Taču man atlika tikai iziet, kā cietušais tūlīt atgriezās savā krēslā. “Ei, un kā tad ar Arhimēda likumu”, jautāju. “Ieiešu dušā”, attrauca mīļais un iebadīja degunu avīzē.

Desmitais atklājums: viņam auga bārda.

Auga, protams, arī līdz tam laikam kad sākām dzīvot kopā. Taču agrāk uz randiņiem viņš nāca gludi skuvies. Tagad redzēju viņu gandrīz cauru diennakti… Man sāka lobīties āda uz sejas.

Vienpadsmitais atklājums. Viņš neatcerējās mūsu svētku datumus!!!

Nemaz. Amnēzija. Izlases veida zudumi atmiņā. Viņš atcerējās Bastīlijas ieņemšanu, auto tehniskās apskates dienu. Un dienu, kad viņu iesauca armijā. Taču mana dzimšanas diena nu nekādi nespēja nostiprināties nevienā no divām viņa puslodēm. Kaut gan, es domāju viņš palaistu garām arī Jauno gadu, ja nebūtu vispārīgās ažiotāžas masu saziņas līdzekļos. Un uz ielas.
“Uz ielām parādījušās tantes ar eglītēm. Laiks pirkt šampanieti”, tika izdarīti dziļdomīgi secinājumi.

Divpadsmitais atklājums: viņš izrādījās briesmīgi nepraktisks.

Viņš nemācēja plānot mūsu budžetu. Aizejot pēc pārtikas, viņš atnesa piecas pudeles alus, čipsu paku un saldējumu. Kautrējās ņemt atlikumu. Tirgū nemācēja kaulēties. Pirka visu, ko iesmērēja tirgus sievas. Un vienreiz kartupeļu vietā atnesa rozes. Es tikai nopūtos. “Es tevi mīlu”, teica viņš sniedzot ziedus.

Divpadsmitais ar pusi atklājums: viņš mani mīl.

Vispār, dzīve ar vīrieti – tas ir kā šaha spēle. Nemitīga sacensība ar nerakstītiem, neskaidriem noteikumiem.

Par ko domā vīrietis un par ko domā sieviete.

Tāds nu piedzīvojums atgadījās tālajā Amerikā, kur dzīvoja un strādāja puisis vārdā Rodžers. Viņam patika sieviete, kuru sauca Helēna. Reiz vīrišķis uzaicināja meiteni uz kino un viņa piekrita. Tā nu sanāca, ka abi šo vakaru pavadīja brīnišķīgi. Tad, kad vēsturei piederēja jau trīs, četri šādi vakari, Rodžers sadrošinājies uzaicināja Helēnu uz restorānu. Un deserta vietā viņi abi ielēca gultā.
Pēc kāda laika viņi jau satikās regulāri. Rodžers nedomāja ne par ko citu kā tikai par Helēnu. Helēnas prātu nodarbināja tikai domas par Rodžeru. Un tad kādu vakaru, kad viņi abi kopā atgriezās mājās, Helēnai prātā iešāvās kāda doma, kuru viņa, daudz neprātodama, ietērpa vārdos: “Tu atceris, ka šovakar paiet tieši 6 mēneši, kopš iepazināmies”. Mašīnā iestājas klusums un Helēnai šis klusums šķita pārāk skaļš.

Viņa domā: velns, vai tiešām es viņu aizskāru?.. Varbūt viņš jūt, ka mūsu savstarpējās attiecības viņu ierobežo; varbūt viņš domā, ka es mēģinu viņam uzspiest kaut kādus pienākumus, kurus viņš negrib uzņemties?.. Vai arī domā, ka nav vērts?..

Viņš domā: johaidī…, seši mēneši…

Helēnas domas: kaut gan, stop! Es arī neesmu pārliecināta, ka man vajadzīgs šis romāns. Reizēm man gribas apstāties un pārdomāt vai es tiešām gribu lai viss iet turp, kur tas tagad iet. Ar to es domāju, ka es nezinu kurp mēs ejam un kurp nonāksim. Mēs vienkārši gribam atstāt visu kā ir? Mēs virzamies pa taisno uz kāzām? Pie bērniem? Uz kopīgu dzīvi līdz vecumdienām? Vai es tam esmu gatava? Un vai es pilnībā pazīstu šo cilvēku?

Rodžera domas: tā-tā… ko tas nozīmē… Februārī mēs sākām satikties, tas bija uzreiz pēc tam, kad es izpārdošanā nopirku mašīnu. Un tas nozīmē… Velns, protams, es esmu aizmirsis apmainīt eļļu!

Helēnas domas: Viņš ir satraukts, to var pat izlasīt viņa sejā. Rādās es kļūdos. Varbūt viņš gaida no mūsu attiecībām ko vairāk, vairāk tuvības, lielākus pienākumus vienam pret otru. Varbūt viņš sajuta vēl ātrāk kā es, ka es gribu atkāpties. Tiešām, esmu gatava zvērēt, ka tā arī ir. Tāpēc viņš ir tik noslēgts un nerunā par savām jūtām. Viņš baidās būt noraidīts…

Rodžera domas: pie reizes būtu jāpārbauda ātrumkārba. Un lai ko neteiktu tie mudaki, tā vēl līdz šim brīdim nav pienācīgi noregulēta. Un lai tikai pamēģina samuldēt, ka tas ir tāpēc, ka paliek vēsāks. Ārā ir +28°C. Mūs rausta kā tādā smirdīgā miskastē. Un par to es samaksāju 600 bakšus.

Helēnas domas: Viņš ir nokaitināts. Un es viņu nevainoju, es arī viņa vietā dusmotos. Ak dievs, es jūtos tik vainīga, taču es nevaru nedomāt par to. Es vēl neesmu par viņu pārliecināta.

Rodžera domas: Visdrīzāk viņi pateiks, ka 90-dienu garantija ir beigusies. Tieši tā, to viņi arī pateiks, mērkaķi…

Helēnas domas: Iespējams es esmu pārāk naiva, gaidu pasaku princi baltā zirgā, kaut arī sēžu blakus jaukam cilvēkam, kurš man ļoti patīk, pret kuru es neesmu vienaldzīga un kuram esmu paīstam vajadzīga. Un šis cilvēks cieš tālab, ka esmu egoistiska, naiva muļķīte.

Rodžera domas: Garantija? Viņiem vajadzīga garantija? Es viņiem, velns parāvis, parādīšu garantiju. Paņemšu to un iebāzīšu viņiem…

"Rodžer", - iesāka Helēna
"Jā?", - nodrebot atbildēja Rodžers
"Nemoki sevi tā," - teica Helēna un viņas acīs iemirdzējās asaras. "Man to nevajadzēja teikt. Ak.. es jūtos tik draņķīgi…"
"e..e" - atbildēja Rodžers
"Es esmu tāda muļķe," - šņukstēja Helēna. "Es zinu, ka nebūs ne kāda prinča un arī nekāda zirga. Tas ir muļķīgi"
"Nav zirga?" - jautāja Rodžers
"Tu domā, ka es esmu muļķe?" - jautāja Helēna
"Nē, ko tu!" - atbildēja Rodžers. Viņš bija priecīgs, ka beidzot var dot pareizu atbildi.
"Tas vienkārši… es neesmu… Man vajadzīgs laiks" - beidzot viņa izmocīja

(Tad sekoja piecpadsmit sekunžu gara pauze, kuras laikā Rodžers maksimālā ātrumā meklēja atbilstošu un kaut cik derīgu atbildi. Beidzot viņš palika pie tā, kam, viņaprāt, bija jānostrādā)

"Jā," - teica viņš

(Helēna, dziļi aizskarta, pieskārās viņa rokai)

"O, Rodžer, tu tiešām to saproti?" - viņa jautāja
"Ko saprotu?" - nesaprata Rodžers
"Ka vajadzīgs laiks" - teica viņa
"O," - iesaucās Rodžers, "Protams, ka saprotu"

(Tad Helēna pagriezās pret Rodžeru un ieskatotījās viņa acīs. Tas Rodžeram lika sākt nervozēt par to, ka sekos vēl kaut kas par zirgu…)

Beidzot viņa pārtrauca klusumu: "Paldies tev, Rodžer".
"Paldies tev," - atviegloti nopūtās Rodžers.

Pēc tam viņš aizveda Helēnu mājās. Tajā vakarā Helēna aizgāja gulēt skumīga, ar izmocītu dvēseli un sāļām asarām uz vaigiem, kuras tā arī nenožuva visu nakti. Tai pat laikā Rodžers atgriezās mājās, atvēra alus bundžu, ieslēdza televizoru un dziļi iegrima kāda tenisa mača peripētijās starp diviem slovāku sportistiem, par kuriem viņš agrāk nebija dzirdējis. Pašā viņa apziņas perifērijā vāja balstiņa klaigāja, ka mašīnā notika kaut kas ļoti svarīgs. Taču viņš bija pārliecināts, ka tāpat nekad nesapratīs kas tur īsti notika. Tāpēc labāk par to nedomāt.

Nākamajā dienā Helēna piezvanīs savai labākajai draudzenei, vai, varbūt pat divām, un viņas par notikušo runās vismaz sešas stundas. Viņas rūpīgi izanalizēs to, ko viņa pateica. Un to, ko viņš. Atkal un atkal atgriežoties pie notikumu sākuma un izsekojot katru vārdu, katru intonāciju, mīmiku un žestu. Lai ikviens sīkums tiktu ņemts vērā. Viņas to apspriedīs nedēļām, varbūt pat mēnešiem, nekad neizdarot precīzus secinājumus. Un nezaudējot interesi.

Rodžers, savukārt, kaut kad vēlāk spēlējot skvošu ar savu un Helēnas kopīgu draugu saminstināsies pirms sitiena un sadrūmis pajautās: "Bill, Helēnai kādreiz ir bijis zirgs?"

Tas arī ir viss stāsts. Un kā man rādās, tad ar šaipus okeānam dzīvojošajām skaistajām būtnēm ir līdzīgi.